TABU princips.

par sevi esmu sto% pārliecināta, ka to robežu nevarētu pārkāpt, jo jebkurā gadījumā sirdapziņa mocītu...un mūžīgais jautājums kā būtu ja būtu? (tantei riteņi :-D )

Santuci..tu tiešām domā, ka pastāv uz pasaules tie puscilvēki? Nu neticu es tam, kā arī neticu, ka cilvēka mūžā ir tikai viena un vienīgā mīlestība.
Man vispār liekas, ka mīlestības izpratne un pati mīlestība var cilvēku piemeklēt kaut kādos īpašos vecuma momentos.
Pirmā mīlestība- pusaudžu gados un nevajag teikt, ka tā bija tikai aizraušanās, esmu pilnīgi pārliecināta, ka tādas sajūtas, kādas bija tad man, ir attiecināmas pie mīlestības, jo pat sekss tur vēl nefigurēja.
Vēlāk jau ir vecums, kad reāli meklē sev dzīves liecinieku un domāju, ka trešā mīlestība vēl var pienākt kaut kur pēc 40 vai 50 gadiem, tad atkal tās vērtības un dzīves skatījums kļūst savādāks un arī mīlestība ir savādāka.

Fantiņ, iestādi 36,6` pēc Celsija :wink: jūties labi un nevainojami! neievainojami! spēcīgi! un pārliecināti! neļaujies mirkļa vājumam (kautgan kāpēc sev ko liegt? tas taču ir kā saldējums vai mojito tveicīgā vasaras saulē)...

Santuci, tādā gadījumā pati skuķene ir ne īpaši gudra, savus vīriešus bieži un regulāri nav jārāda savām draudzenēm :)

nost ar tiem TABU kas ierobežo prātus... domājot iekš rāmjiem cilvēks zaudē tik daudz...

El...Es nez kāpēc labāk jūtos, kad man ir 36.9 :) :roll: Laikam man visā vajag, lai ir drusku paaugstināts :)
Starp citu, es pat pie 39 grādu temperatūras traki labi jūtos, man iekšā ir tāda enerģija, ka spēju izvest visus savus tuviniekus :lol: :lol: :lol:

El.....Lūdzu nekādus piketus :)
Citiem ir labi dzīvot tieši ar TABU un kaut kādiem noteikumiem, kas sakārto viņu dzīvi un padara to saprotamu, bet citiem ir dabā šis sauvaļīgums, kad viss ir atļauts un var darīt kā tīk :)

Nu man par tām mīlestībām liekas tā ka ir tās pusītes, bet tikai ne visam mūžam, nu izņemot tos kam paveicas, vai drīzāk ir iestājies liels pieradums. Man tiešām arī liekas ka var mīlet pa īstam vairākas reizes mūžā, var iemīlēt cilvēku no visas sirds ar visām rozā brillēm, tauriņiem vēderā un visa kas tam vēl nāk komplektā un pēc gadiem saprast ka viss, nekā vairs nav un var pie tā turēties, vai pamest un iet tālāk :roll: Man kaut kā vienmēr izdodas iet tālāk :roll: Un par to draudzeni jā, laikam nebija pārāk viltīga, jo to kas gaisā virmoja nevarēja nejust, viņa to vnk likās nemanām :?

neesmu jau ne dakteris ai kā sāp, ne freids, ne frankenšteins :lol:

Santucis...Tādā gadījumā sanāk, ka cilvēks jau piedzimstot ir nepilnvērtīgs, jo ir tikai puse, bet otra kaut kur blandās, tāda pati nepilvērtīga, pa pasauli un tikai, ja paveiksies, tad tu vari satikt to savu otru pusi, bet ja nē? Tad visu dzīvi dzīvot ar paziņu, ka esi nepilvērtīgs? Bet, ja mīlestību vispār var atrast pat vairākas reizes dzīvē, tātad tās jau ir vairākas tavas \"puses\", tad beigās sanāk, ka tu neesi pat cilvēks, bet kaut kāda izkaisīta puzle kastītē :)
Nē, es vienmēr esmu traki pret šim apzīmējumam- mana otra puse. Es kaut kā jūtos, ka esmu dzimusi viena un vesela un negribās, lai manas puses, ceturtdaļas vai pat piektdaļas, mētātos kaut kur pa pasauli, un viņas ik pa brīdim nelietīgi izmantotu kāda cita persona :)

El...Ļoti žēl, ka neesi :roll:

Nju es te vispār par tām pusēm tā tik izteicos, tās puses vietā var likt apzīmējumu īstais, vai vienalga, nju Lieliskais :lol: :lol: :lol: Vispār jau es arī sevi vienmēr esmu uzskatījusi par veselu, tāpēc laikam arī varu viegli aiziet tālāk :lol: kad jūtu ka vairs nav tā kā bija :lol:

Es laikam piekritīšu tam apzīmējumam- Lieliskais, jo Īstais arī te nederētos, jo dzīvē 5 īstie, nozīmē tikai to, ka tu pati nejēdz, kas īsti tev ir vajadzīgs :) Bet laikam jau es arī to nekad neesmu tā līdz galam sapratusi, jeb varbūt man tās vajadzības kaut kā laika gaitā mainās? Nu, ko var gribēt- Sieviete :roll: :pipe:

Ptu velns... :dusma: jabūt sasodītam mērkaķim lai skatītos uz drauga sievieti..... :reeka:

traumatalogs..Var būt arī vienkārši āzis, bet tā kā visi vīrieši ir....Nu jā...tas tā nebūtiski laikam :P

Nu, bet protams ka mainās, ne jau ka nejēdz kas vajadzīgs :lol: Tāpēc jau man liekas ka nevar turēties pie tā kas izmisīgi bija vajadzīgs 16, vai 22 gados tikai tāpēc ka vari noturēt vai kā saka saglabāt ģimeni, ja jūt ka tas cilvēks vairs nav tas ko tagad vēlas blakus tad ir jāiet katram savu ceļu un viss, ieguvēji būs abi :wink:

Bet kur ir pārliecība, ka tu savā dzīvē vispār sastapsi tādu cilvēku kuru tu vēlies? :roll:

fantin-vajag mazak par to domat un nevajag censties, gan jau pats atklejos- tas liktenigais!! :wink: :wink: :wink: :wink: :wink: :wink: :wink:

unikalais...Man tāda nav :) Ir varbūt cilvēki, ar kuriem es jūtos labi un mierīgi, bet liktenīgo man toč neviens nav uzcepis, vismaz šajā dzīvē :)

Nu garantiju jau nav :lol: , bet esmu optimiste, vai arī milzīga romantiķe, man ir izdevies vairākas reizes. Un ne jau tāpēc ka vējš galvā, bet nju kkā izdodas sastapt un taisni tad kad tiešām neko nopietnu nepavisam neesmu gaidījusi un pat meklējusi :lol: Visi liktenīgie un tiešām Lieliskie ir satikti pavisam negaidītās situācijās, tāpēc ticu teorijai ka tos kurus mums jāsatiek mēs satiksim :wink: