p.k.a.a.n.s.

1) Vajag, bet tas principā neizdodas. Jo agri vai vēlu, kādā vājuma brīdī kaut kas uzpeld. Pat ja esi apņēmies būt balta lapa. Lai gan lielākā daļa pat neapņemas būt, vāc kaudzi principu un katram nākamajam mēģina uzkraut arvien vairāk. :shura: 2) Cilvēks ir sabiedriska būtne pēc definīcijas, to neviens nav apstrīdējis. Visas dzīves vienītī ir lūzeru attaisnojums tam, ka nevar savākties, koncentrēties un atrast atbilstošu partneri. Mēs esam kā bērni lielveikalā — izejot uz ielas ir tūkstošiem cilvēku un visu laiku šķiet, ka tur kaut kur ir kāds... Gribas nez ko un rezultātā nevar paņemt pat vienu. Normāls cilvēks ar smadzenēm, kam nav vajadzīga psihologa palīdzība nebūs nekādā vienītī, tas nav iespējams, jo mēs esam bara dzīvnieki. Tie daži īpatņi-vientuļnieki, tādi bijuši vienmēr un visur, bet varbūt kāds viens no tūkstoša. Pārējie drīzāk lūzeri, kas meklē sev ataisnojumus. Nevar piemērot sevi dzīvei, tad mēģina dzīvi piemērot sev. Vecais joks par diviem draugiem. Satiekas, viens tāds sadrūmis, saskumis atdzīstas, ka viņam patiesībā problēma, ka viņš miegā čurājot gultā. Otrs iesaka aiziet pie psihologa, ka varētu palīdzēt. Pēc gada abi sastopas, draugs, kam bija problēma tāds smaidīgs. Draugs izmet repliku, ka, re, aizgāja pie psihologa un palīdzēja — vairs nečurā gultā. Uz ko otrs atbild, ka čurājot gan, bet tagad ar to lepojoties! :doh: Tā ka tas pats par dzīvošanu vienīti. P.S. Tiem, kam bērnu radīšanas un audzināšanas aktīvais laiks aiz muguras, tiem loģiski, ka daba paredzējusi palēnām pāriet uz dzīvi vienītī, tos neaprunāju. Es te par tiem, kam starp, teiksim, 25 un 40-mit. :pipe:

Kaifs, kaifs, īpaši tad, kad jau ap 50 it. kaimiņiem brauc ciemos bērni,mazbērni, bet Tu sēdi perdaku izgāzis dīvānā un skaties griestos viens kā pirksts.

kurioza tur tak nekā nav.... :) 1) kā balta lapa tu, cilvēks, nevari būt nevienu brīdi, jo dzīves pieredze tevī ir un paliek neatkarīgi no tavām vēlmēm. 2) kāds tur traips ir vecpuiša dzīve? , ja gribi dzīvot viens- dzīvo viens.... tas tak ir kaifs... atnāc mājās, ēd ko gribi, netīrās zeķes nomet pie gultas, neviens nečakarē smadzenes, dzer alu no plastmasas pudeles, atraugājies, kājas droši vari likt uz galda, traukus mazgāt tikai tad, kad no izlietnes jau gāžas ārā un krīt uz grīdas, tukšās picas pakas ar appelējušām pizas garozām pa visu māju.. kaifs... un atkal neviena nedrātē smadzenes... atlaidies dīvānā TV priekšā, ieslēdz hokeju un domā- kas tas ir? brīvība vai vientulība? :)

Principā tēmu var slēgt ciet. ļoti neinteresanti. Bez obid.

1. Neatkarīgi no tā vai ir attiecības vai nav - viss negatīvais ir jāatstāj aiz muguras , tas nebūtu nekur un nekad jāvelk līdzi (bet diemžēl tas tā vienmēr nesanāk). 2. Var :lol: - nu tikai seksam jāatrod kāds priekšmets. Katrā ziņā vienītī dzīvot ir ideāli egoistiem :lol:

Tēmas pilnais nosaukums: Pie kurioziem apstākļiem ar nopietnām sarunām. Nesen satikos ar vienu sievišķi, kur bija visai kuriozs iznākums, bet nu neko, sanāca nedaudz pastaigāt un parunāties. Un kaut kā pēdēja laikā tā cilvēka teiktais ik pa laikam iešaujas galvā un liek šo to apdomāt... 1. Nav gluži citējums, bet cilvēks izteicās apmēram šādi: Ka ejot nākamajās attiecībās vajag atstāt visus aizspriedumus, aizvainojumus un visu negatīvu aiz muguras. Ieiet nākamajās attiecībās kā baltai lapai.Vai tas maz ir iespējams!? :roll: 2. Otrs runājamais bija par dzīvošanu vienītī un kāda meklējumi. Daudz ir runāts un spriests par to, ka mūsdienās vecpuišu, vecmeitu dzīve vairs nav nekāds sabiedrības traips. Vai cilvēks var pastāvēt viens un laimīgs, apmierināts ar dzīvi pilnībā!? :pipe: