p.k.a.a.n.s.

Jurka, a nafiga, tad grasijies te precēties? Ak tu meeža ierakumu hameleons :-D :-D :-D

šis no tēmas, it kā pats sevi pazīstu, bet vienmēr atrodas kādas kas zin nedaudz vairāk par mani nekā es pats. :lol:

Taa tai dziivee iet. :roll:

Vai kā man šodien gribas piekrist Balamuts. Tā ir visu cilvēku lielā problēma, ka nezina ko grib.

Es pat iedomāties nevaru kā tas ir-dzīvot kopā ar kādu. Tad jau sanāk ,ka vajag katru dienu mazgāties, jo kopā jāguļ, lai pārģērbto-jāiet uz vannasistabu,lai neredzētu pretējais dzimums miesu. Naktī jāguļ drēbēs. No rīta agrāk jāceļas, lai pirmais paspētu aiziet zobus nomazgāt, izkalot muti. Nevar viltk saplēstas apakšbikses. Visu laiku jāuztraucas, ka pretējais dzimums apēdīs par daudz ēdiena, tad pašam nepietiks. Pēc tualetes apmeklējuma jālieto gaisa atsvaidzinātāji.ilgāj jābūt tualetē, lai atsvaidzinātājs iedarbojas un pretējais dzimums nesajūt smaku. Tad vēl jāsarunā ar vienu draugu, lai bieži zvana, lai pretējais dzimums domā, ka esmu lietišķs, daudz darāmā, daudz draugu. Man liekas, ka tas ir ļoti,'loti grūti.

Ftw, ok, tikai no malas gan izskatās, ka pats nezini ko īsti gribi....pie tam, to iesaiņojot viegli depresīvās nokrāsās. Ņičego ļičnogo.

...par 1.var aizmirst,bet centīsies nepieļaut vecās kļūdas,lai neatkārtotos... :wink: ..par 2.tas vairāk attiektos ,tiem ,kam nav bijusi ģimene un neredz ,kas notiek apkārt vai sēž pie TV ar alus pudeli rokā,tad tāds neesi vajadzīgs nevienam un,kur vēl Tu kādam... ...bet ir otra puse ,viens,bet dzīve ir interesanta,Tev ir paziņas ,bērni,kas apciemo un Tu viņus ,bet dzīvo viens ,bet es nejūtos slikti,varu šodien ,šeit būt ,rīt teiksim Barbadosā...un man ir labi un laimīgs...tā arī var dzīvot... :wink: ...un mīli pats sevi un esi pats laimīgs... 8)

Bala - nē, es attiecības uztveru tā, ka man tādas būs, tad kad es tādas gribēšu. :pipe:

Jā,pēc principa, neviens nav pietiekoši labs priekš manis vai arī es tak esmu tik slikts, kam mani tādu vajag kādam. Tik man kaut kad uz šo atbildēja tā, nav svarīgi cik pats sev liecies slikts, galvenais ir tas kāds liecies tam pretējam cilvēkam. Ja tie, kas dzīvo vienītī grib tādi palikt, tad nu ko darīt, aizbaidīs jebkuru, kas gribēs nedaudz pacensties.

/un panesaas/ :roll:

Ftw, vai tik tu attiecības neuztver pēc principā, kā kādas sistēmas programmas izstrādi... Buğ po prošče i ļuği potjanutsa sami 8)

MK - un vai Tu pats bez saviem aizspriedumiem, untumiem, egoisma un prasībām pret sevi un otru cilvēku, spētu būt kā balta lapa!? Es atsakos tam noticēt. :lol: Katram tomēr savi tarakāni galvā, nedomāju, ka Tu būtu kāds izņēmums. :pipe: Mans skatījums tomēr ir tāds, ka kaut kādām prasībām pret otru ir jābūt, jo savādāk tak nav vērts nemaz šķirot, ņem pirmo pretīmnācēju un miers, samet kauliņus kopā un dzīvo līdz mūža galam.... :pipe:

Ftw, it kā jau forši ne ar vienu nerēķināties, ja negribi rēķināties, bet, ja pēkšņi tomēr sagribas ar kādu rēķināties? :shura: Citādi sajūta, ka principā nevienam neesi vajadzīgs un mierīgi varētu nosprāgt — visiem būtu po. :lol: Par tiem lūzeriem es rakstīju ne jau domājot par to, ka jāpiespiežas un jācieš ar kādu esot kopā. Nekādā gadījumā! Daļa problēmas gan jau ir audzināšanā, kas nav bijusi pietiekami laba, lai spētu dzīvot sabiedrībā. Tas ir tieši par to baltās lapas principu, par ko Tu pats jautā. Ja ierodies ar kaudzi prasību, pretenziju, kompleksu un iedomu, ko pieprasīt no otras personas, tad nekas nesanāks. :pipe: Ir jābūt kaut kādai elastībai, ir jāsaprot, kas pašam tiešām svarīgs, bet kas reāli tikai traucē sadzīvošanai ar kādu. Tā ka varu pārformulēt — lūzeri, kas paši savu balto lapu jau pieķēzījuši ar visādiem sū un cer, ka viņi tādi kādam citam būs vajadzīgi. Izrādās, ka nav, attiecīgi lepni paziņo, ka visi citi ir stulbeņi, nekam neder un tāpēc labāk dzīvos vienīti. :shura: Paskaties uz Jezupa attieksmi pret sievietēm! :shura:

Piekrītu, ka smaga tēma. gadus atpakaļ, sanāca padzīvot komunālajā dzīvoklī. Reiz, pārnākot naktī mājās, atklāju, ka dzīvokļa biedrs uz gultas man bija nolicis dāvanai divas grāmatas. M.Virta "Vientulība", un Gabriels Garsia Markess "Simts vientulības gadi". Ar vieglu ironiju par to, ka esmu viena. Kā tagad atceros, cik ļoti turējos, lai neietu pie viņa un ar abām grāmatām pa pieri.. :roll:

........jau kuro reizi gribu ko nokomentēt, bet, nekomentēšu......pārāk smaga tēma un negribas nevienu aizvainot 8)

Ftw, jā, neiedomājos, daži no tiem gadījumiem tiešām vēl ir vienīgie bērni ģimenē, un dzīvo tagad gadiem vieni. Spēj iztēloties, kas tur rezultātā sanāk.. Bet ceru, ka visi atradīs ideālus partnerus un visiem viss būs labi. :xfriends:

1.Nē; 2.Nē. :-D

Nu egoims tā ir smaga padarīšana. :lol: Ne pa velti vienīgā bērna sindroms ir tik smagi izteikts, ka bieži vien ar tādiem cilvēkiem nav iespējams sadzīvot. Cilvēki, kas izauguši kuplākās ģimenēs parasti ir atvērtāki un laipnāki pret apkārtējiem. Ne vienmēr, ne visur, bet pārsvarā. Tieši tas pats ir divu pieaugušu cilvēku savstaprējo attiecību mijiedarbībā. Jo ilgāk viens ir bijis vienītī, jo grūtāk viņam pieņemt otra cilvēka trūkumus un mīnusus. :pipe: Tīri no savas pieredzes. :pipe:

Godīgi? Man šķiet, ka viendzīvojošs cilvēks mālē sev un citiem acis, kā jau MK teica, par tiem bara dzīvniekiem. Neesam mēs paredzēti pa vienam, ja kādam dzīve tā iekārtojusies, ok, uz kādu periodu tas varbūt pat ir baudāmi, bet ilgtermiņā? Zinu pa kādam šos ilggadniekus vienītī, cits pēc savas izvēles, cits vēl meklē lielo mīlu utt. Tie visi ir nenormāli egoistiski uz kompromisiem neizejoši cilvēki, kuri ir aizmirsuši, ka jārēķinās ir ar vēl kādu. Ok, iet ar viņiem iedzert vīnu ir baudāmi, bet, piemēram, sastrādāties kolektīvā- neiespējami. Tā kā mana pieredze rāda, ka nekas labs no tā nav. Varbūt kļūdos, tikai subjektīvs viedoklis. (Taču nerunāsim par vecuma grupu līdz 25, tie vēl bauda brīvību un arī vajag baudīt) Bet, noteikti labāk ir dzīvot vienam, nekā kopā ar cilvēku, kas tikai rada galvassāpes, bet ir blakus, tāpēc lai kāds būtu. bet tā jau ir cita kategorija un cits stāsts, manuprāt.

MK - par to vienītī būšanu un tas, ka tā ir sava veida atruna, tam nevar nepiekrist. Tas ir egoisms, kas izstrādājas no tā, ka nevajag ar nevienu rēķināties, kamēr esi viens. Tas viss ir saprotams, bet tas ir mainīgs stāvoklis, kaut kad pienāk tas brīdis, kad sagribas kādu blakus. :pipe: Bet nu ir kam, es atsakos piekrist. :pipe: "lūzeri, kas negrib pielāgoties dzīvei". Es skatoties no savas perspektīves vienkārši tiecos uz ko vairāk, jo ar mazumu negribu īsti samierināties, tā pat negribu samierināties kopdzīvei tikai tāpēc, ka tā "sabiedrībā" likts. :pipe: Gana daudz un bieži esmu dzirdējis, un domāju, ka es neesmu viens tāds, ka cilvēki mēdz teikt, divatā pa dzīvi vilkt vieglāk, es esmu viņam visa pasaule, kāpēc nedod to prieku viņam, divatā dzīvot ir izdevīgāk utt utjp... Tad rodas jautājums, vai tiešām cilvēki samet kaulus kopā tikai tāpēc, ka citu variantu, labāku variantu nespēj atrast vai vienkārši ir slinks!? :roll: Es labāk dzīvoju viens nekā piekrītu dzīvot kādā no šiem variantiem. Vismaz tāds ir mans skatījums uz šo lietu šobrīd, šodien. :pipe: