Tautieši, sveštautieši un līdzgaitnieki šajā saitā!

Ļoti pazīstama situācija... :wink:

Zapte, nu iemesli ir dažādi... Es ļoti ilgu laiku nemācēju pateikt "Nē" un vēl viskautkas :) gāju smaidīdama un darīju visu ko mīļā miera labā, lai tik visiem viss labi... Beigās sapratu, ka labi nav man...

Palasu un īsinu brīvo laiku...,saprotot ,ka citiem arī, viss nav nemaz tik slikti... :wink:

Vampīrisms ir tad, ja Tev izsūc to enerģiju un nedod... Tad, ja Tu dalies nesavtīgi un nesaņem, tad tas ir morāls mazohisms pret sevi...

Bonifat! Ja Tev viss ir ideāli, tad ko dari te? :roll: 8) :lol:

Vai tad ir tik traki ? Manuprāt ,nodzīvot interesantu laulības dzīvi ,nav īpaši grūti... :wink:

Tērējot sevi pa labi un kreisi jebkurš agrāk vai vēlāk izdegs... Labākajā gadījumā pāris mēnešus pavaimanāsi, ka Tu pret visiem labi, bet neviens nenovērtē... Sliktākajā - depresija, pašnāvība... Jo vainu sevī neatradīsi... Pie tādiem cilvēkiem pierod un viņu devums šķiet tik pašsaprotams, ka tas kļūst par viņa pienākumu - barot citus ar savām emocijām... To sauc par vampīrismu... Un es zinu, par ko es runāju... Prohoģila...

Lessa, nebrauc grāvī.... Emocijas iekšā ir visiem.... Tikai ne visi tās dod, nesaņemot pretī... Es tiešām no sevis jau sen nedodu neko, ja redzu, ka atgriezeniskās saiknes nav... Netērēju sevi cilvēkiem, kas nav gatavi sevi ieguldīt vai ir spējīgi darīt to īslaicīgi... Tik vienkārši! Kā jebkura sadarbība - ir veiksmīga, kamēr abpusēji izdevīga...

Apātija! Tev ir absolūta taisnība....Neprotam, vairs negribam un atliekam otru iepriecināt..... Grāmata, kura izlasīta - vairs nešķiet tik aizraujoša.... :wink:

NM,tas tapēc ka emocijas ir mums iekšā un vai nu ir vai nav. Ja nav, tad pat stimulanti palīdz tik uz neilgu brīdi. Piekrītu, situācija nožēlojama.

Tur jau laikam tā problēma, ka neprotam vairs viens otru iepriecināt. Visu aizstāj darbs, rutīna nogurums. Arvien mazāk pieskārienu, smaidu, komplimentu. Otrs tiek uztverts kā pašsaprotams objekts... Pamazām zūd interese, smiekli, kaislības, tos nomaina ikdienas rūpes un problēmas... Un tad vienā brīdī Tu, cilvēks, attopies, ka pietrūkst tās sākuma stadijas - tauriņi un rozā brilles, iekāre, kas liek galvai noreibt.. Tas laikam ir brīdis, kad katrs izlemj, samierināties vai mesties kādā slepenā piedzīvojumā. Šīs ir tikai pārdomas no savas pieredzes. Varbūt kādam ir paveicies un ir spējuši tās sajùtas, emocijas noturēt un attīstīt līdz ar gadiem. Tad nu - pieceļos un aplaudēju. :)

Atšķirība ir tajā- kādā veidā katrs meklē apmierinājumu-emocionāli un fiziski. Pārēdamies- garšīgo!!! Citi lec ar gumiju, iet medībās..., nonarkojas,adrenalīnu ķer kalnos- ar slēpēm vai velosipēdu. Un sekss....ar savu vai citu- izvēle- kas apmierina garšas kārpiņas..... :wink:

Bet vispār... DLLMčikam taisnība... Es tikai līdz galam sevi nebiju sapratusi... Tomēr tas, ka meklēju emocijas, to vienmēr esmu uzsvērusi... Man vajag, lai tās ir... Ja nav - man kļūst garlaicīgi un es pamazām atslēdzos, noslēdzos, pirms tam mēģinot emocijas izsaukt ar kašķiem un histērijām... Bet vispār situācija ir diezgan nožēlojama, kad saproti, ka visu laiku vajag to stimulantu... Un, ka bez tā es nevis dzīvoju, bet kaut kā eksistēju... Pa taisnu, pelēku svītru... Ne pa labi, ne kreisi...

Labrīt atkarīgie....:pipe: Atgriežoties pie tēmas....:pipe: Palasīju te daudzu viedokļus par krāpšanu un visu kas ar to saistīts....piedošana...nepiedošana....:pipe: Daudz versiju un viedokļu...bet nav atbildes...kādēļ mēs to darām...:pipe: Esmu pārliecināts ka viena daļa to pat nav īsti izpratusi. :pipe: Mana atbilde ir vienkārša....mēs meklējam emocijas.....:pipe: ...krāpšana notiek tad...kad ikdienā ilgstoši pietrūkst emocionāla apmierinājuma.:pipe: ...godīgi pajautājiet paši sev....ko mēs šeit darām....forumā sēdošie....?:pipe:....personīgi es....meklēju emocijas tās....kuras ikdienā man pietrūkst. Piedot vai nepiedot ....filozofisks jautājums......vai jūs prasāt piedošanu vistai ko dabūjāt un apēdāt....lai remdētu savu izsalkumu....kaut arī viņa (vista) par to samaksāja ar savu dzīvību....dārgāko...kas ir mums katram..?:pipe: Mēs visi ēdam......un bez tā mēs iztikt nevaram...protams ka mēs varam un arī protam badoties...bet tas jau būs stāsts no citas operas.....bet kopumā ..vai tā ir piedodama....vai nosodāma rīcība....manuprāt atbilde ir acīmredzama...:pipe:...ja tie cilvēkiem tai situācijā ir atraduši savu emocionālo līdzsvaru....kādas mums tiesības viņiem tur ko pārmest..:pipe:

Grūti noteikt savu robežu! :pipe: Viens ir teikt, kā Tu darītu, aber otrs- tiešām tā arī darīt :pipe:

Ko tik es nezinu:xleto: Helmuts :uups:

Eva, kā zini tooo? :shock: / nu par tie lielajiem un mazajiem/ Es arī gribētu izveikt tādu statistiku. :roll:

Bumčik, nu anyway salīdzinot ar inteliģences izvirtības līmeni.. viņiem kā rāpus līdz Mēnesim :-D

Afro, jā, zinām - gulēt, ēst un :fuck: :-D, bet pārējais var pagaidīt! :-D

Helmuts, nedirs, teiksim, bomžiem eksistences un šmigas trūkuma problēmas jārisina :twisted: :-D Maslova piramīdu zini? :twisted: