ŠķiltMANU diena!

VWilks, :xcurtsey: TP noilgojies pēc darbadienām... seviški pirmdienām. :gibonis: Kroon, :kiss: :dance: :xkiss:

TP,jaukāka noteikti ir piektdiena. :-D

Labrītiņ šo rītiņ. Šo jauko pirmdien rītiņ :evil: kas var būt jaukāks par pirmdienu :lol:

Labrīt! :xhi: :lietus:

Dille,viscieņlabrītiņš!

Labrīt, foruma gaismas nesēji! :xleto: /Atceros arī pag.gada šķiltMANU dienu/ :pipe:

Kam uzšķilt pa d.....? :uups:

LabrrrRRRRīt!

Ou,jau atkal tā diena ir klāt

Labrīt:pipe: Lai top gaisma :lol: ŠODIEN ATZĪMĒJAM: Šķiltavu dienu!:yee: Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos. Taču tas padarīja cilvēkus atkarīgus un lika tiem uguni uzturēt arī tad, kad tā nebija nepieciešama. Taču ar laiku cilvēki iemācījās uguni iegūt paši. Senākie uguns iegūšanas veidi bija no dzirkstelēm, šķiļot divus krama gabalus uz viegli uzliesmojošas vielas vai arī intensīvi beržot divus koka gabalus vienu pret otru, tādējādi paaugstinot temperatūru līdz aizdegšanās pakāpei. Arheologi atklājuši, ka cilvēki ar kramu prata iegūt uguni jau vismaz pirms 790 000 gadu. Uzlabotā variantā šie uguns iegūšanas veidi tiek izmantoti arī mūsdienu sabiedrībā. Iegūstot uguni ar sērkociņiem, sērkociņa gals, kas ir pārklāts ar viegli aizdedzināmu vielu, ir strauji jāberž pret zēveli, kurai ir abrazīva virsma. Berzes ceļā izdalītais siltums ir pietiekošs, lai sērkociņa pārklājums aizdegtos. Šķiltavās, savukārt, tiek izmantots kramiņš, kuru šķiļot ar tērauda ritenīti, aizdedzina degmaisījumu vai gāzi. Pirmās šķiltavas parādījās jau dzelzs laikmetā - tad tās sastāvēja no tērauda vai dzelzs rīka un krama gabala. Abas šīs sastāvdaļas sitot vienu pret otru, bija iespējams iegūt dzirksteli ugunskura iekuršanai. Mūsdienu šķiltavu priekšteči parādījās 19. gadsimta sākumā. Jau vēlāk, Pirmā pasaules kara laikā, radās vajadzība pēc drošas uguns iegūšanas frontē, lai varētu iekurt uguni un izgaismot ceļu. Sērkociņi nespēja izturēt mitrumu un, tos aizdedzinot, radās liels uzliesmojums, kas varēja nodot karavīru atrašanās vietu, tāpēc tos nomainīja šķiltavas. Tās sāka ražot lielos daudzumos, un tās ātri kļuva populāras. Tobrīd šķiltavās kā degšķidrumu izmantoja benzīnu, kura tvaikiem sadegot, radās uguns. 20. gadsimta otrā pusē parādījās šķiltavas, kurās benzīna vietā bija gāze (butāns). Šī novitāte ļāva ražot šķiltavas daudz lētāk, un tās kļuva pieejamas vēl plašākam cilvēku lokam. Mūsdienu šķiltavās dzirksteles iegūšanai izmanto pjezoelementus, sakarsētu stieplīti, elektrisko izlādi. Par degvielu tiek izmantots benzīns vai sašķidrināta gāze, piemēram, butāns vai propāns. Benzīna šķiltavās sadeg benzīna tvaiki. Gāzes šķiltavās sašķidrinātā gāze iziet caur reduktoru, kur tā sāk gaist, un kopā ar gaisu veido viegli uzliesmojošu sajaukumu, kas ar dzirksteles palīdzību tiek aizdedzināts. Reduktors ir izgatavots no plastmasas un iekšienē ir porains. To iedarbinot, sākas spiediena samazināšanās šķiltavas gāzes rezervuārā, kas ļauj tai izplūst no tā. Šodien, Šķiltavu dienā, priecāsimies par to, kā tehnoloģiju progress ļauj mums dzīvot jo dienas jo ērtāk! :pipe: Lai visiem viegla pēcsvētku diena :xdance: Un protams,tiem kam ir svētki šodien,lai svētki turpinās uz pilnu klapi :yee: :djparty: https://www.youtube.com/watch?v=7_sH_K8vZl8