Vai mīlestība izzūd.......?
Tēma veca, bet domaju, ka biezi atkartojas.
Nu jau gadus 10+ saucu vinu par savu sievu.
Sākums bija karsts un sasprinkts, bet kopā pavadītais laiks bija superīgs, jautrs un pat elpu aizraujos. Interesants bija pat garlaicīgais laiks mājās. Es biju tas mulkītis, kas pateica pirmais to magisko virkni es mīlu tevi, pēc pāris tiksanās reizēm, kad tika pārspriestas ikdienas problēmas, dzīves līkloçi aizvadītajā celā pirms satikāmies.
Aizvadīti vairāki vakari atskirīgo draugu lokā.
Pavadīti vakari dazādos tusinos.
Iepazīstot Vinas kermeni no matu galiniem lidz pat pēdu mazajam pirkstinam,
Visās iedomājamās vietās - uz mola, veikala gērbtuvē(jo vina stradaja veikala), pielaikosanas kabīnē, dzivoklī visās telpās, uz palodzes, pret loga, Vannas istabā uz velmasīnas kamēr viesi gul, jūrā, ezermalā agri no rīta kamēr Rasa vēl slapina pēdas,pilsētas parkā, uz ielas zem dzemdību nama logiem(paruna nav patiesa nepalikabstāvoklī), automasīnā stavosā-braucosā, uz biljard galda gandrīz tuksā zālē. Jo mani uzkurina iespēja tikt piekertam.
Tajā laikā es iemīlējos viña pilnīgi visā, kad vina bija sajūsmā par pilnīgi visu. Kur arī apprecējāmies pēc 7mēnesu kopā pavadītā laikā. Bet tagad nekā neizdodas man vinai izpatikt vai iepriecināt.
Vinu vairs neinteresē aizrautība vai piedzīvojumi. Tagad vinu interesē pavadīt laiku mājās, vai iet vakariñās divatā.
Kad piedāvāju kaut kur aizbraukt, tad ir tikai viens jautājums - tas ir tālu?
Vai arī viena atbilde - mums ir bērni!
Labi ka gultā vēl spēju apmierināt vinas alkas un vinai ir iespēja atbrīvoties dzilā noelsā. Savādāk būtu man jāsāk uztraukties.
Bet man sajā visā vairs nav ne kā.
Jūtos kā ierindas zaldāts kurs pilda savus dienesta pienākumus.
Nespēju vairs pateikt so magisko vardu virkni kā kādreiz, jo neiemīlējos sajā cilvēkāar ko dzīvoju katru dienu.
Tāpēc bērniem es so virkni cukstu ausī, jo vinus nevar nemīlēt.
Bērni - Viñi ir aizraujosi un pārsteidzosi katru dienu!
Bet ar vinu kopā jūtos kā pa jūras vilñiem.
Vai mīlestība izzūd un paliek tikai seks...?