Gastronomiskās izvirtības.. by Lapsa

Es un viņš. Kūku meistarklase… Fantāzijas lidojums.. Iedomājos, kā nosmērēju tevi ar putukrējumu un dodos zemāk un zemāk. Pēc brīža jau tavs loceklis pēkšņi ir viss putukrējumā un es to baudu. Ar katru sekundi tā milzīgā vēlme aug un jau jūtu kā viss pulsē. Visas asinis saskrien uz klitoru un vagīnu. Nodomāju "Nevaru vairs! Paņem mani te un tagad..." Un tu pārliec mani pāri galdam, pacel kleitu, pabīdi slapjās biksītes un sāc mani drāzt. Un man no baudas izlaužās vaidi, kā nekad dzīvē līdz šim nav bijis. Esmu tik slapja, ka nevari noturēties iekšā. Viens mirklis un tavs loceklis jau ir ieslīdējis manā dupsītī. Šis mani uzvelk vēl vairāk un vairāk, un es nevaru sevi savaldīt. Tu paņem manu bizi un turi to ar vienu roku un ar otru turi mani pie kakla. Es vaidu tik skaļi, ka sāk palikt nepieklājīgi, un tajā mirklī tu aizver man muti ar plaukstu, lai nesabiedētu kaimiņus, bet neapstājies un turpini mani drāzt dupsī. Mani krūtsgali no uzbudinājuma ir piebrieduši un pulsē, es paņemu tavu plaukstu un lieku tavām lielajām plaukstām apskaut tās. Tās ir tik lielas un mēs drāžamies tik spēcīgi, ka krūtis krīt ārā no tavām rokām, bet tas nekas - mani tas neuztrauc, jo tajā sekundē es beidzu. Visa grīda ir slapja. "Atkal noskvirtoja... atkal būs jāmazgā grīda" tu nodomā. Tas nekas... Es savācos, paņemu grīdas lupatu, un burtiski nokrītu uz ceļiem. Sāku slaucīt savu izšļākto baudas sekrētu, bet tu joprojām ciets un, redzot šo skatu, tev gribas mani izdrāzt vēl un vēl. Tu pietupies un sāc drāzt mani pežā. No baudas es vairs nespēju noturēties un mana seja jau ir pie grīdas, uzbudinātie un piebriedušie krūtsgali pret auksto flīzi. Tas ir tik seksīgi, tā sajūta kad aukstā flīze skar manas krūtis. Pēc brīža esmu atguvusi elpu un spēku piecelties vismaz četrrāpus, taču tu paņem mani aiz pleciem un turpini drāzt vēl dziļāk, un spēcīgāk. Šajā mirklī manis nav... esmu kosmosā. Nesaprotu, kas ar mani notiek, kā mēs te nokļuvām. Mēs taču sākām ar konditorejas meistarklasi un kūka nav pat pabeigta. "Bet nē!" es nodomāju "Es gribu vēl kādu orgasmu!" un sāku masēt savu piebriedušo klitoru, kamēr tava labā roka masē manu krūtsgalu ar kreiso roku joprojām turi mani aiz pleca. "Ārprāts! Ir tik labi... Kā var būt TIK labs sekss...?" es domāju eskstāzes starplaikos. "Ak nē... es atkal beigšu!" man ir kauns, jo no skaļajiem vaidiem esmu palikusi gandrīz bez balss un tajā mirklī tu aizver man muti ar savu plaukstu, turpini drāzt turoties pie mana pleca. Es jūtu, kā tuvojas tavs orgasms un pie sevis domāju "Nē, nē, nē... gribu baudīt vēl un vēl, un vēl...", taču uzbudinājums ir tik liels, ka vairs nespēj valdīties. Tas mirklis, sekundes simtdaļas, kad tavs loceklis piebriest un paliek stingrs, kā koks, un viss, tu piepildi mani, un tajā mirklī es vairs nesaprotu neko. Baudas virsotne ir mani pārņēmusi un es esmu aizlidojusi kosmosā. Protams, ka es jau beidzu tajā sekundē, kad tu biji viscietākais. Atkal visa grīda ir lipīga un slapja, tava dzīvības sula tek no manis ārā uz grīdas, bet mani tas neuztrauc. Cenšoties to visu sakopt - mūsu abu kopdarbu manu skvirtu un tavu spermu - galvā iešaujas nerātna doma "Gribu nogaršot!" Un es sāku laizīt savu plaukstu. "Mmmmm, garšīgs pasākums" Pavīd neķītra doma par kūku, to taču mēs vēl nepabeidzām.



Pēkšņi manu prātu pārņem jautājums "Kā es te esmu nokļuvusi?". Visa slapja, apbeigusies un apspermota. Abi esam pilnībā slapji, karsti un slapji. Tik ļoti, ka pat virtuves logs ir aizrasojis. Viss, kas šobrīd ir tavā virtuvē ir divi karsti un slapji ķermeņi, slapjā grīda, nepabeigtā kūka un mitrais logs. Domāju, kā tālāk būt, ko iesākt? Vai viņš mani pavedināja, vai es viņu... Bet varbūt tā tam vajadzēja būt? Vai ļauties šai baudai, šīm cilvēkam...? Galvā zib daudz domu "Mēs taču esam tik līdzīgi. Un viņš noteikti nodarīs man pāri. Es taču vēlos būt sieva, māte..." Un pār mani nāk atmiņā viņa teiktais "Viņš nevēlas sievu, bērnus. Pagātnē ir bijis sāpināts, apdedzinājies, noslēdzis savu sirdi un dvēseli." Apzinos, ka paliekot pie viņa pa nakti, mēs metīsimies kaisles dejā tā itkā nebūtu rītdienas. No šīs apziņas man prātā ir haoss, jo saprotu, ka nespēju pretoties viņam. Taču ieslēdzas skaidrais saprāts "Nē! Tu nedrīksti! Tu nedrīksti padoties šīm sajūtām! Viņš salauzīs tev sirdi! Tas ir tikai sekss un nekas vairāk." Sāku meklēt ar ko vēl saslaucīt mūsu kaisles sulas. Pasaku sev stingru "Nē!" šodien es dodos mājup. Nepalikšu. Nepieķeršos. Neļaušu sevi salauzt un pamest, ne šoreiz. Savācos, palīdzu nokopt mūsu nedarbus un saucu taksi. Viņš mani netur, piedāvā palikt, bet neuzspiež. Viņš ir pašpietiekams vīriets, viņu gaida iesāktais projeks, kur klients ir ļoti nepacietīgs.



Taksis ir klāt, esmu gatava doties mājup. Pirms došanās prom galvā pavīd doma "Varbūt pie velna to visu, palikšu. Vismaz rīts nebūs vientuļš ar dildo vagīnā un klipsi pie krūtsgala." Atceros, ka jau atkal biju aizmigusi šādā paskatā un sajutos pazemojoši. Vientulība ir bezgalīga...



Viņš pievelk mani sev klāt. Skatos, jau ielīdis priekšautā, un no locekļa gala uz priekšauta nospiedums. Slapjš. Taču mani tas neuztrauc. Paņem mani aiz skausta un sniedz kaislīgu atvadu skūpstu. Iegrābjas dupša vaigos vēl pēdējo reizi, tā atgādinot par savu neizmērāmo seksuālo dabu.



Un atkal... atkal es vēlos viņu sajust sevī. Iekšēji pretojos un mēģinu izmisīgi celt atpakaļ pussagrauto sienu ap savu sirdi. Bet nē, šoreiz nē! Es neiemīlēšos kartējā labajā "trenažierī". Dodos ārā pa durvīm, taksis jau gaida, skaitītājs ieslēgts, nauda birst....



Pa ceļam mājup esmu bezspēcīga un iemiegu. Pamostos pēc stundas, kad Genādijs mani modina lauzītā latviešu valodā sakot "Esam atbraukuši, no jums 25 eiro." Dodos mājup, 9.stāvs, kāpšu pa kāpnēm. Ejot pa katru stāvu tās domas mani padara traku. "Es taču jau nevaru būt iemīlējusies?! Kā tik ātri?! Nu nē, tas nav tas... tu jauc kaut ko" prāts nemierīgi diskutē. Un beidzot esmu savā gultā, savā pasaulē un vientulībā. Nogurums ir pārāk liels un es aizmiegu. Pamostos no zvana. Domās pavīd "Varbūt viņš?". Paceļu un tur pusis no cert.lv par drošības problēmām manā mājas internetā. Itkā esmu te, bet tajā pat laikā manis nav.... Beidzam sarunu, guļu gultā un domas neliek mieru. Vajag cigareti - un steidzami! Kašājos pa somiņu - ir! Pēdējās divas palikušās. Aizpīpēju, tas palīdz nokoncentrēties. "Kas tas bija vakarnakt?" prāts uzdod jautājumu "Tā bija fantāzija, sapnis vai kas?" Acis slīd pāri istabai, ieraugu savas drēbes, tās samestas vienā kaudzē. "Laikam jātaisa veļas diena" iedomājos. Un pēkšņi roka nekontrolēti stiepjas pēc kleitas, paķerot to. Tā ir mikla.. un smaržo pēc viņa. Sviedri, smaržas, sekss, sperma un cigaretes. Un tajā mirklī es saprotu, ka esmu iekritusi. Gribu viņu vēl un vēl, baudīt.. un nelaist prom. Nekad! Vēlētos būt viņa sieva, bērnu māte, mīļākā, skolniece... viss, pilnīgi viss, ko varētu iedomāties. Taču viņš ir slēgts. Nepieejams. Neko nevēlas. Viņam tas ir tikai sekss. Veids kā noņemt stresu, pierādīt savu prasmju līmeni. Pabarot savu ego! Un mūsu starpā nekad nekas nebūs….