...turpinājums 2. Ilze

Dabīgi, ka sākām ar Terminatoru! Tas bija tā laika lielākais grāvējs, kā tagad atceros, ka sekoja Viens pats mājās un tad Spoks. Kad tikām galā ar spoku bija, jau stingri vēls, vismaz kādi 2 vai 3 naktī, bet kad nācu klajā ar priekšlikumu paskatīties vēl seksfilmu, dabīgi, ka nevienam iebildumu nebija (neskatoties uz to, ka nākošā rītā 8:00 bija paredzēts startēt pārgājienā!) Jau pirmās pornogrāfijas minūtes uz puikām atstāja graujošu iespaidu - visi vaļējām mutēm sēdēja kā piekalti ekrānam lai nepalaistu garām nevienu sīkumu. No tv nākošās elsas, brīdī kad sižeta galvenais varonis iestūma savu rīku uz ceļiem stāvošajai sievietei, pārtrauca Ilze:

\"Mēs ar brālēnu arī tā darījām, viņš man visu iemācija, bija forši!\"

Tajā brīdī neviens gan tam nepievērsa uzmanību, visi bija aizņemti ar jaunās informācijas masas apstrādāšanu.

Ārā bija jau stipri gaišs, kad jautrā kompānija izklīda māju virzienā (visticamāk lai pamatīgi atrautos no sencīšiem, jo tajos laikos nebija pieņemts 14 gadi vecumā klenderēt apkārt līdz rīta gaismai).

Pēc dažām stundām stipri sagurušā skatā, tikāmies jau skolā, apkrāvušies ar teltīm, guļammaisiem, ēdamo un dabīgi arī dažām pudelēm alus, jo kas gan tas par pārgājienu bez \"dzeršanas\"! Vēl līdz šim apbrīnoju mūsu plānprātīgo pionieru/skautu vadītāju un viņas bezbailīgo bezatbildību vilkties pārgājienā ar sīkiem perdeļiem...

Kad ierados, pie skolas jau bija sanākusi laba daļa manas klases, kā arī vairāki mūsu vecuma sīči no mūsu miesta otras skolas. Starp tiem arī Jana, kura parādīsies manos stāstos arī turpmāk, ar savu pāris gadus vecāko draugu Raivi. Protams jautrajai kompānijai pa vidu maisījās arī Ilze. Pēc kāda brīža pārgājiens arī varēja sākties. Mūsu apņēmības pilnā vadītāja mēģināja pa ceļam kaut ko stāstīt par apkārtni, par mūsu rajonu, beigās pārmetās uz botāniku un kad palika skaidrs, ka nevienam viņas stāsti neinteresē, sāka ar pāris skuķiem kaut ko savā starpā spriedelēt. Jana ar Raivi ik pa brīdim atpalika un centās noslēpties lai pamaigotos, skuķi saspiedušies savā bariņā kaut ko tērgāja, puiku bariņš pārsprieda vakar pie manis redzēto. Ilze plivinājās starp bariņiem mēģinot kaut kur atrast kompāniju. Beigās piestājās pie manis lai apcerētu cigarešu dārdzības jautājumu. Pret vakaru bijām paspējuši izvazāties pa tuvējām apskates vietām, nopeldēties, lokālā rakstnieka memoriālās mājas pagalmā paēst pusdienas un tagad bijām nonākuši pie Klintīm (tā nu tos dolomīta bluķēnus mūsu pusē sauca), kur bija paredzēta nakšņošana.

Nakts, ugunskurs... tīrā romantika. Teltis jau saslietas, pie ugunskura kaut kādas atrakcijas ar dziesmiņu dziedāšanu, nolīdām ar Ilzi sapīpēties, jo protams prece man kā vienmēr bija līdzi un kopējā romantisma gaisotnē arī man sagribējās kādu \"aizliegto augli\" nobaudīt (līdz paņemtā alus pudele jau bija iztukšīta). Tā nu nolīdām patālāk no pārējiem pie kraujas, kur ar skatu uz upi savu telti bija uzslējuši arī Jana un Raivis. Aizpīpējām, sajutos kā pieaudzis vīrs (cik gan maz tādam sīcim vajag). Uzmanīgi ieklausoties meža klusumā no Janas un Raivja telts puses nāca dīvainas skaņas - tāda kā čāpstināšana, tāda kā klusināta rosīšanās. Ilzei, kā jau skuķim, protams nebija miera un savajadzējās iet paskatīties kas tur notiek. Pēc pāris minūtēm viņa bija atpakaļ un klusi iečukstēja ausī: \"Nāc skatīties, viņi sūcās!!! Tikai klusu!!!\" Klusiņām pielīdām pie telts cik nu tuvu iespējams, neko jau daudz saprast nebija iespējams, pa atvērto telts ieeju bija tikai skaidri redzams, ka teltī notiek kaut kāda ņurcīšanās, jo ik pa brīdim paspīdēja viena vai otra mīlnieka sejas. Palīdām abi ar Ilzi vēl tuvāk, viņa iečukstēja man ausī: \"Man liekas viņi tūlīt pisīsies!\" Knapi noturējos no izbrīna neieklepojies, bet tā kā palika arvien interesantāk, tad palikām uz vietas. Pēc cītīgas pamīcīšanās teltī sākās īsta rosība. Ilze man ausī noelsās: \"Viņi ģērbjas nost!\" Tumsā vispirms paspīdēja Janas atkailinātās rokas (vismaz man tā likās), telts tumsā paspīdēja Raivo mugura, viņš novilka un nometa telts stūrī kreklu, uz mirkli samanīju divus gaišākus pleķus, Ilze uzreiz nokomentēja, ka tie esot Janas pupi, bet viņai esot lielāki, tālāk redzējām tikai kā pie guļus noliecas gan abi gaišie pleķi, gan Raivja mugura. Nepieklājīgi skaļi no telts atskanēja Janas vaids, man ausī Ilze gandrīz vai iebļāvās: \"viņš viņai iebāza!!!\" Vaidam sekoja īsa, ritmiska skaņa kādu iepriekš bijām dzirdējuši filmā, tad ievādējās Raivis, Ilze parāva mani aiz rokas: \"Ejam prom, viņš pabeidza. Tūlīt viņa ies čurāt lai nepaliktu stāvoklī!\" Kas zin, kurš Ilzei bija sastāstījis muļķības par čurāšanu lai izvairītos no grūtniecības, bet tad viņa tam svēti ticēja.

Ātrā solī pabēgām prom no notikumu vietas, nolīdām krūmos nopīpēt vēl pa vienai. Un tad pīpējot dzima mans līdz šim ģeniālākais biznesa plāns.

Pārvarot kautrību, pauzē starp cigarešu dūmu ievilkšanu, saņēmos dūšu un jautāju Ilzei: \"A tu arī tā darīji?\"

\"Nu jā, ar brālēnu tā darījām.\"

\"Patika?\"

\"Nezinu, varbūt, bet meitenēm parasti sākumā nepatīkot, brālēns tā teica.\"

\"Gribētu vēlreiz?\"

\"Nezinu. Varbūt... Nu brālēns man par to ar moci pavizināt apsolīja.\"

Uz to brīdi saruna pārtrūka, jo mūsu pavadonei pēkšņi bija pielecis, ka daļa uzraugāmo ir pazudusi no ugunskura.

Sarunu nākamā dienā jau dodoties mājās atsāka Ilze...