Brunču mednieks — ko iesākt?

Vecs, vecs Delfu raksts, bet man šķita ļoti noderīgs. Tiešu atsauci nelieku, par pamatu ņemu viņu rakstu, noīsinu īsāku un pielieku no sevis. “Kopdarbs”.



Vārdu sakot objekts: kārtīgs donžuāns un brunču mednieks. Bet gribat un jūtat uzņēmību mēģināt tādu sev nopietni piesaistīt. Ko darīt...



Pirmais noteikums ir izturēties ar pārliecību, ka pilnībā pieder jums, pat ja ir aizdomas, ka tas nebūt tā nav. Sajūtot līdz šim neizjustu brīvību būs apmierinātība, ka viņu necenšas pārveidot. Pretēja rīcība visai garantēti nozīmēs šķiršanos. Ja nejutīs šīs bailes un kontroli, tad ar jums jutīsies komfortabli un stabili. Ja viss cits būs labi, kaut vai dabiskais slinkums ņems virsroku un vēlme pēc brunču medīšanas mazināsies. Ja jutīs privātās dzīves kontroli un noteikumus — prom būs.



Bažas un aizsardzības reakcijas var izraisīt arī kas cits, ir vairāki iemesli, kāpēc daudzi turas pie šāda dzīvesveida:



Apdedzināšanās agrākajā dzīvē. Šādi gadījumi ir ļoti izplatīti. Ja reiz bijusi uzticība un piedzīvota nodevība, tad ir automātiska cenšanās nekad vairs nenokļūt šādā neaizsargātā pozīcijā. Ja piemin notikumus, kas saistīti ar bijušo, ļaujiet izstāstīt visu, kas uz sirds. Uzdodiet jautājumus un nekritizējiet. Arī bijušo kritizēt nebūtu prātīgi, bet galvenais donžuānu ir izprast.



Otrs iemesls neuzticībai var būt bailes, ka attiecības varētu pārvērsties par apnicīgu rutīnu. Visiem patīk sākt jaunu draudzību un izbaudīt aizraujošo aplidošanas, nedrošības un uzvaras sajūtu. (Par to man viens cits vecāks blogs un arī tā 2. daļa...) Galvenais — neļaujiet attiecībās ienākt rutīnai. Nepalieciet visu laiku kopā. Dienu un nakti pavadīt viens otra sabiedrība var posmā, kad attiecības sasniegušas kulmināciju, taču vēlāk tas vairs nebūtu saprātīgi. Īsa atšķirtība, izbraukumi liks ilgoties vienam pēc otra. Esot kopā ar mīļoto, centieties ieplānot kādu aizraujošu nodarbi, piedzīvojumu.



Mēģiniet saprast, kas ir tas, kas tiek meklēts tajos jaunajos cilvēkos un citās attiecībās. Jo tā var nebūt tikai seksuāla izklaide, bet kaut kas vairāk, kādas noteiktas lietas un emocijas. Tad jāsaprot, vai varat sniegt ko līdzīgu. Ja nevarat tad jāsaprot, cik ļoti būtiska ir šī vēlme. Varbūt drīz tāpat tiks atmesta, ja visas citas lietas dzīvē būs labas.



Var būt princips, kas liek tiekties arvien pēc kaut kā labāka. Patīk tas, kas jau pieder, taču arvien gribas atrast kaut ko vēl labāku. Tad dzīve ir nepārtraukta cīņa. Šāda dzīve ir diezgan lielas ciešanas. Jājūt, vai ir iespējams “spēlēt līdzi”, vai ne.



Savukārt varbūt viņa jau kā donžuāna pagātnē ir bijis kāds īpaši patīkams notikums, ko turpina meklēt un piedzīvot. Kā atmiņas neliek mieru un dzen jaunos vecā meklējumos. Varbūt tas ir atkārtojams ar jums? Varbūt ne tieši tā, bet ja kaut kas ļoti konkrēts, tad varbūt varat izdomāt kā to atkārtot vai apspēlēt citādi, kā laiku pa laikam sagādāt pārsteigumu ar līdzīgu domu, bet savā izpildījumā. Protams, šis arī saistīts ar sarunām par pagātni un cilvēka izprašanu līdz sīkākajai niansei.



Vēlmes, fantāzijas. Arī tās ir tiekšanās pēc labākā un arvien labāka. Bet varbūt vienkārši nevienam nekad nav izdevies tās sadzirdēt? Varbūt tās nekad nav izteiktas un vienīgais veids kā tiek cerēts tās piepildīt ir uz dullo meklēt kādu, ar ko tā nejauši laimīgi piepildās.



Zināt visu. Jāzina daudz un ļoti daudz. Reizē jāpaliek noslēpumam. Kā 1001 nakts pasaku motīvs — mirsi, kad vairs nebūs nekā jauna. Bet arī klusēt nevar — jaunajam un nezināmajam jāatklājas regulāri.



Un pārsteigumi. Tie patīk ikvienam. Ar tiem var piesiet jebkuru. Ja nekā nav, tad citās sfērās vairāk jācenšas.



Uzzināt patieso iemeslu var nebūt viegli, jācenšas un jārunā. Iemesls var slēpties cilvēka būtībā vai pagātnes pieredzē, par kuru nemaz nevēlas runāt. Ieklausieties teiktajā par citiem cilvēkiem un sevi. Atrisinājums var būt vienkārši jūsu izpratne. Būs atrasts cilvēks, kas cenšas saprast viņu kā personību.



Vislielākā kļūda ir uzspiesta tuvība. Ja nemitīgi tincināsiet, vai jūs vēl mīl, centīsieties izdibināt, ar ko pavada laiku un pārmetīsiet, ka nav bijis telefona zvana — iestāsies aizsardzības reakcija. Parādiet, ka jūsu sabiedriskā un emocionālā eksistence nav atkarīga no otra un ka spējat dzīvot paši par sevi.



Paturiet gan prātā, ka ne visi donžuāni ir savaldāmi. Ir, kas, iespējams, nemaz nespēj vai arī nevēlas mainīties. Tad jāatkāpjas.



Visi šie punkti ir abpusēji. Cits vairāk izteikts tieši donžuāniem, cits mazāk izteikts pārējiem. Ir jānovērtē, kādā pakāpē spējat ar tiem tikt galā un tad zināsiet kādā pakāpē spēsiet noturēt donžuānu. Varbūt pat zināt kādu savu tiešo konkurentu un tā stiprās vietas, varbūt nav jācīnās ar konkurenta stiprajām pozīcijām, bet pārējās jākļūst vēl labākam. Un galvenais vienmēr zināt — vai cilvēks ir pūļu vērts. Donžuāna dzīve nav viegla, visas viņa iekšējās lietas ir ikdienas cīņa un kompromisu meklējumi. Tāpēc rūpīgi jāizvēlas, pirms meklēt savu.