Laulātie vs mīļākie II

Šo gan nav jēgas lasīt, ja nav lasīts sākotnējais ieraksts: http://www.seksam.lv/index.php?mode=blogs&act=showentry&p_id=107576&blog_id=5345



Sapratu, ka es naivi savā ideālismā aizmirsu vienu cilvēku pamatīpašību — slinkumu... :pipe: No tā nemainās sākotnējais apraksts un stadijas, bet mainās mūsu vēlme censties saņemt. Jā, tieši censties saņemt maksimumu attiecībās. Jā, mēs varam pat dot savus 100% visa, bet ja necenšamies paņemt to no konkrētā otra cilvēka... tad vieglāk ir iet pie mīļākiem... Jo tur sākumā viss notiek automātiski, viss ir jauns un nebijis, nevari nepaņemt kā nebaudītu. \"Laulātajiem\" atkal viens lieks apgrūtinājums, jo dot varbūt otram dodam visu, bet pretī paņemt necenšamies... Neticam, ka tur tiek dots pietiekami daudz, forši, labi, patiesi utt. Glāsti šķiet pierasti un vairs ne īpaši, skūpsti tāpat. Un, tiešām, tādi šķiet ne tāpēc, ka tie netiktu doti paši labākie, bet tikai tāpēc, ka slinkojam tos paņemt kā pašus labākos. :pipe: Paši padarām tos ierastus. Paņemam tikai kā vienus no, kā kārtējos, kuriem sekos garantētā porcija nākamo, maldīgi par pelēkiem uzskatītu skūpstu. Jā, vakara izskaņā mēs slinkojam izjust labākos dzērienus, rodas doma iet uz citu bāru... :pipe: Kur varbūt vispār ir tikai krutka, bet toties iepriekš nebaudīta. :pipe:



Slinkums un necenšanās ne tikai virza, bet arī grauj, pat ja negribas to atzīt.