Būt īpašam

Tepat blakus Sulites bloga ieraksts lika man atvērt piezīmju blociņu ar citātiem un atrast kādu vecu ierakstu. Biju domājis, ka iederēsies kā komentārs, bet prasījās izveidot atsevišķu ierakstu. Es neesmu autors, bet tur ne ko pielikt, ne atņemt. Nodošu jums līdzīgā noskaņā, tieši kā savulaik saņēmu vēstulē:



\"Zini, kad cilvēks kļūst par kaut ko īpašu? Tad, kad viņš apzinās, ka viņam nepietiek, ir par maz ar to, kas jau ir — zināšanas, garīgais miers, nauda, draugi, paziņas, idejas..., tā bez gala.

Ja nepietiek, tad gribas tiekties pēc vēl un vēl. Zini, pat mīlestībā nepietiek. Liekas, ka man ir viss, bet es gribu vēl to un to, un to... Mīlestību es saskatu jebkur — ziedos, ko viņš man dāvināja Valentīndienā, un vārdadienā, saldējumā, kuru nopircis, lai vakarā, skatoties TV varētu panašķoties...

Tā es dzīvoju. Mācos, nesaprotu cilvēku muļķību, mīlu un tieku mīlēta..\"



Mēs kļūstam īpaši tad, kad mums nepietiek, kad gribas vēl, vairāk un labāk, un visa... :pipe: Kad vairs neko nevajag, mēs pazūdam pūlī. :pipe: