Smaržas

Šķiet, ka tieši smarža ir viena no nedaudzajām lietām, kas spējīga vismaz nojausmās kaut ko vēstīt par laimes būtību. Ja tāda vispār pastāv.
Abas ir vienlīdz netveramas. Abas ir vienlīdz gaistošas, bet vēl ilgi par sevi atgādinošas. Abas ir vienlīdz vārdos neformulējamas. Ja ir īstas.
Atmiņās par kādu notikumu bieži vien visspilgtāk uzplaiksnī smarža - svaigi pļautas zāles, jūrmalas vēja vai tveicē kūstoša augļu saldējuma ...Varbūt tieši tāpēc mēs bieži vien par sevi citiem gribam signalizēt ne ar vārdu plūdiem vai uzkrītošiem tērpiem, bet gan valodā, kas uzrunā mūsu zemapziņu. Smaržu valodā.
Patiesībā leģendas par smaržu brīnumaino iedarbības spēku cilvēku attiecībās ir gandrīz zinātniski izskaidrojamas. Atceros no skolā mācītā, ka deguna gļotādas uztver smaržu kairinājumus attālumā no 3-4 cm, un ar nervu palīdzību tās nonāk tajā smadzeņu daļā, kas pārvalda jūtas. Tur tad smadzenes spontāni lemj par sirdslietām, izraisa riebumu, prieku vai kaisli.
Starp citu, lielākajai daļai cilvēku ar seksuāliem traucējumiem ir bojāta oža. Būtībā viņi nevar savu partneri \"saost\". :roll: