Pavasaris

Atnācis siltais laiks, siltie saules stari ir sākuši sildīt un maigi pieskarties mūsu ādai. Neskatoties uz situāciju Valstī tomēr ir atnākušas arī gaišās, siltās un pozitīvās domas.Ir radusies vēlēšana nedaudz pasapņot un uzlikt savas domas uz papīra (šajā gadijumā iemūžināt elektroniski).
Darbadiena ir un paliek darbadiena. Bet savu vakaru, mēs veidojam paši, ne vienmēr tie ir aizņemti un ja labi grib, savu dārgo laiku, kurš paskrien gaismas ātrumā varam izbrīvēt. Viss atkarīgs no mums pašiem. Dažam tas aprobežojās ar alus dzeršanu, skatoties tv3, dažiem ar čatošanu internetā, dažiem ar neko nedarīšanu, daži audzē riepu...
Gribās taču atļauties vairāk un aizbēgt no šis ikdienas. Ārā ir brīnišķīgs laiciņš... Pirmais kas ienāk prātā ir brauciens uz kādu skatu torni, jo līdz gala mērķim jau vēl jānonāk, lēnām virzoties pa trepēm uz augšu. Un vienmēr ir kāda rozīnīte par kuru otrs cilvēks nenojauš. Pašā torņa galotnē stāv gards sarkanvīns uz baltas salvetes un divām skaistām glāzēm, vai tas nav tik vienkārši iemalkot glāzi vīna skatoties neaizmirstāmu panorāmu ar saulrietu... Runājot par saulrietu, to var aplūkot te pie jūras malas, bet tas man liekas ir standarts, bet kā jau mēs zinām, ka atceramies visu nestandarta ilgāk nekā nestandarta lietas...
Ja negribās nekur braukt vai nav tādas iespējas, vienmēr var iziet no sava dzīvokļa un elementāri doties uz mājas jumta, no kura paverās arī brīnešķīgi skati, kurus ir vērts iemužināt ne tikai atmiņā bet iemužināt arī ideālu bildi. Vajag tikai vēlēšanu un uzdrīkstēšanos. Šajā grūtājā laikā cilvēki ierāvušies sevī un pārdzīvojumos, depresijā. Bet nevar zaudēt dzīves jēgu jācenšas būt stipram un cīnīties tam pretī. Jo mēs taču zinām, ka tas kas mūs nenogalina padara tikai stiprākus.
Mēs te pārdzīvojam un raudam, bet citās Valstīs ir vēl sliktāka situācija, un ? visi taču ir dzīvi!
Un atkal domas pa galvu... masāža ar smaržīgu eļļiņu, kura atbrīvo no stresa un atslābina muskuļus aizdzenot negatīvas domas. Tik patīkami pirkstu pieskārieni kuri slīd un sasilda, kuri maigi ieziež ādu ar eļļiņu, vai kādu krēmu, siltas plaukstas, te stipras te maigas, te uz kakla, te uz muguras, te uz kājām, rokām un plaukstām...
Kutinošās sajūtas kad guļot uz vēdera sajūti uz savas muguras ne tikai pirkstu galiņus, bet lūpu pieskārienus, vai mēles galiņa pieskārienus, kura kutina un pamodina tevī aizmirstās sajūtas un ķermeni pārņem vieglas trīsas... patīkami taču? Vai ne?
Var darīt daudz un dažādas lietas, vai svecītes iedegšana pie vakariņām ir kas īpašs? Nav taču, bet toties tas rada lielisku auru.
Domas.. domas... domas...